Skip to content

“I, Robot” Isaac Asimov

Šo grāmatu vēlējos izlasīt jau ļoti ilgu laiku, bet nekur nevarēju to atrast. Tad beidzot izdomāju ielādēt to datorā. Lai arī datorā diezgan grūti ir lasīt, esmu pieradusi daudz laika ikdienā pavadīt pie tā. Bet tomēr secināju, ka turpmāk grāmatas lasīšu tikai papīra formātā. Gan jau būs daži izņēmumi, bet tas tomēr priekš manis ir vispatīkamākais formāts, kādā lasīt, lai arī cik neērti būtu to grāmatu visu laiku staipīt līdzi.

Grāmata sastāv no dažādiem savstarpēji saistītiem stāstiem par robotiem un trim robotu likumiem. Lai arī no tehnoloģiskā viedokļa nesapratu lielu daļu, tas īpaši netraucēja lasīt un saprast visu stāstu. Kā arī ļoti interesanti kā roboti interpretē šos robotu likumus, un kā cenšas tos apiet.

Viens no stāstiem, kurš man palika atmiņā, ir par kādu ģimeni, kur meitas draugs un rotaļu biedrs ir robots. Uzreiz iedomājos, kā būtu, ja man bērnībā mīksto mantiņu vietā būtu bijis robots. Tāda doma mani nedaudz biedē, tāpēc priecājos, ka uzaugu tādā laikā, kādā es spēlējos ar mantiņām, grāmatām un suni un kaķi.

Kā jau iepriekš esmu minējusi, viss, kas tiek nosaukts par zinātniskās fantastikas klasiku, automātiski nonāk manā lasāmo grāmatu sarakstā. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik ļoti vēlējos izlasīt šo grāmatu. Arī tas, ka visi vienmēr ļoti daudz apspriež šo grāmatu, jo tā ir ne tikai zinātniskās fantastikas klasika un laba lasāmviela, bet arī interesants skatījums uz iespējamo un vairs jau ne tik tālo nākotni, un aizraujoša viela pārdomām no psiholoģiskā viedokļa.

Jonathan Holt “The Abomination”

Jo grāmatu iegādājos tikai un vienīgi dēļ tās skaistā koši sarkanā vāka. Par grāmatu nezināju pilnīgi neko un par autoru arī ne vārda nebiju dzirdējusi.

Īsumā, grāmata ir tāda kā nedaudz kriminālromāns, diezgan vājš trilleris un pa vidu vēl nedaudz romantikas. Nebūtu vēl tās romantikas pa vidu, varbūt būtu bijis labāk. Vispār, pēdējā laikā neesmu pārāk liela romantikas fane. Man pat īsti negribas runāt par grāmatas sižetu, jo pašā sākumā jau būs skaidrs, kā grāmata beigsies. Un kā izrādās, šī ir tikai pirmā grāmata sērijā. Galvenā varone ir pavisam tipiska sieviete ar vienkārši burvīgu augumu. Romantiskās attiecības ir neatļauta, bet ļoti paredzama mīlas dēka, kur no mīlestības nav pilnīgi nekā.

Bet lai arī cik daudz sliktu vārdu es varu veltīt šai grāmatai, tā noteikti nav pati sliktākā. Tā vienkārši nebija domāta man, un arī garastāvoklis man neizrādījās atbilstošs šai grāmatai. Gribējās, lai actions būtu lielāks un lai viss nebūtu tik paredzami. Grāmatu ieteiktu cilvēkiem, kuriem patīk klasiski kriminālromāni par konspirācijas teorijām un skaistām galvenajām varonēm, kuras var panākt pilnīgi visu ar savu izskatu. Es nenožēloju, ka nopirku šo grāmatu, jo tā vismaz izskatās ļoti labi.

Lasītāju problēmas

Šobrīd latviešu blogeru vidū pamazām ir parādījusies jauna stafete ar nosaukumu – lasītāju problēmas. Tā kā stafetes pārņemšana ir brīva, tad nolēmu, ka man arī būtu interesanti atbildēt uz šiem jautājumiem.

1. Tavā nelasīto grāmatu sarakstā ir apmēram 2000 grāmatu. Kā tu spēj izlemt, ko lasīt nākamo?

Vispār, manā Goodreads lapā man ir tikai nepilns 1000 pie to be read. Tādā ziņā esmu briesmīga. Lai arī gribu izlasīt pilnīgi visas grāmatas, kuras ir tikušas tur pievienotas, visticamāk, lielai daļai nemaz netikšu klāt. Mājās manos grāmatplauktos arī ir diezgan daudz grāmatas, kuras jau labu laiku stāv nelasītas, dažas jau gadiem. Ar to arī lēnām cenšos tikt galā, nedaudz piebremzējot ar to pirkšanu. Atbildot uz jautājumu, reizēm pavadu vairākas minūtes skatoties uz plauktiem un domājot par to, beigās neizvēloties nevienu. Man tā parast ir ļoti grūta izvēle, jo vēlos tik daudz ko izlasīt pārāk īsā laikā un skola un darbs noteikti tam nepalīdz.

2. Tu esi grāmatu izlasījis līdz pusei, taču jūti, ka tev tā nepatīk. Metīsi mieru vai pabeigsi līdz galam?

Reti gadās kas tāds, kas man tiešām ļoti nepatiktu. Bet es vienmēr cenšos pabeigt. Skolas obligātā literatūra man ir iemācījusi pabeigt arī tiešām neciešamus darbus.

3. Tuvojas gada beigas un tu esi tik tuvu, bet tomēr tik tālu no sava Goodreads izaicinājuma sasniegšanas. Vai tu mēģināsi to sasniegt; ja atbilde ir jā, tad kā?

Parasti īpaši neiespringstu par to izaicinājumu un cenšos izvēlēties tādu skaitli, lai tas pat īsti nebūtu izaicinājums. Bet ir gadījies, kad pietrūkst pavisam nedaudz, un tad es parasti cenšos sastādīt plānu, kuram tāpat pilnīgi noteikti nesekošu, un tad izvēlos izlasīt pāris īsos stāstus.

4. Grāmatu vāki sērijai, kura tev ļoti patīk, nesaskan savā starpā. Kā tu ar to tiec galā?

Nesatraucos par to, ja visi vāki ir skaisti. Ir, protams, patīkami, ja skaties plauktā un redzi, ka visas sērijas grāmatas ļoti skaisti saskan. Bet tā nav pati trakākā lieta, kas var notikt. Trakāk ir tad, ja autoram ir vajadzīgi vairāki gadi, lai izdotu sērijas nobeigumu vai arī tāds vispār netiek izdots, tāpēc ir jāpriecājas par to, kas mums ir.

5. Visa pasaule ir sajūsmā par kādu grāmatu, kura tev patiesi nepatīk. Kurš būs tas cilvēks, ar kuru tavas domas par to sakritīs?

Ņemot vērā, ka praktiski neviens no maniem draugiem/draudzenēm īpaši neaizraujas ar lasīšanu, tas visticamāk būtu kāds no interneta vides, piemēram, Goodreads. Tur vienmēr var atrast ļoti daudz un dažādus viedokļus par grāmatām, tāpēc esmu droša, ka vismaz ar kādu manas domas sakritīs.

6. Tu lasi kādu grāmatu un jūti, ka sāksi raudāt publiskā vietā. Ko tu darīsi?

Raudāšu. Bet, ja nopietni, tad es tiešām ļoti reti raudu, tāpēc tā īsti nav problēma priekš manis. Pēdējā laikā es aizvien vairāk lasu mašīnā, kas varbūt īsti neskaitās  kā publiska vieta, bet ja tas ir pie skolas, tad ļoti daudz cilvēki iet garām, un esmu pamanījusi, ka daudzi vienkārši dīvaini skatās uz mani tikai tāpēc, ka lasu. Vēl arī tas, ka mēdzu sēdēt diezgan dīvainā pozā, kas gan ir ļoti ērta lasīšanai.

7. Grāmatas, kura tev patīk, turpinājums tikko iznācis, taču tu esi aizmirsis, kas notika iepriekšējā grāmatā. Vai tu pārlasīsi iepriekšējo? Izlaidīsi turpinājuma lasīšanu? Mēģināsi atrast anotāciju Goodreads? Raudāsi izmisumā?

Ne gluži raudāšu izmisumā, bet tuvu tam. Tāpēc izvairos no tādu grāmatu lasīšanas, kuras visi turpinājumi vēl nav iznākuši. Man patīk visu sēriju izlasīt uzreiz. Ja arī kas tāds ir gadījies, tad ļoti palīdz bloga rakstīšana un citu blogu lasīšana, arī Goodreads anotācijas pārlasīšana nav slikta ideja.

8. Tu negribi aizdot savas grāmatas. Kā tu laipni atteiksi cilvēkiem, kad viņi tev palūgs kādu grāmatu?

Izdomāšu visvisādus attaisnojumus un, ja vajadzīgs, izvairīšos no viņiem. Starp citu, skolā lekcijā nesen bija jāpilda tests par savu personību, un es biju ļoti pārliecinoša izvairīšanās meistare. Tā kā ļoti pārliecinoša, nevienam citam, kurš man sēdēja tuvumā un ar kuru apspriedu atbildes, nebija tik daudz punktu tieši vienam personības veidam. Bet attaisnojumi var būt dažādi, esmu grāmatu aizdevusi kādam citam, mana mamma šobrīd to lasa, pati vel lasu. Šobrīd ļoti populārs attaisnojums ir tas, ka pārvācoties tā grāmata tika kaut kur nobāzta un vel nav atrasta, visticamāk kādā kastē stāv.

9. Tu esi iesācis un pametis novārtā 5 grāmatas pēdējā mēneša laikā. Kā tu tiksi galā ar šo negribēšanu lasīt?

Ir divi varianti. Nelasīšu. Tas reizēm var sabojāt prieku par konkrēto grāmatu. Es vienmēr atradīšu kaut ko citu, ko darīt brīvajā laikā. Skatīšos seriālus, spēlēšu datorspēles, jo tās man arī ir diezgan tuvas un saistošas nodarbes. Otrs variants ir vienkārši piespiest sevi lasīt izvēloties tādu grāmatu, kuru vienkārši nav iespējams nemīlēt. Šādiem gadījumiem ļoti bieži izvēlos Stīvena Kinga grāmatas, jo man tās vienmēr liekas fascinējošas. Vai arī izvēlēšos izlasīt kādu īso stāstu, jo tam nav vajadzīgs daudz laika.

10. Drīzumā iznāks tik daudz jaunu grāmatu, kuras tu ļoti gribi izlasīt. Cik no tām tu nopirksi?

Cik daudz vien atļaus mans budžets. Bet tā kā īpaši nesekoju līdz visiem grāmatu jaunumiem, tad nav nemaz tik traki.

11. Pēc tam, kad esi nopircis jaunas grāmatas, kurām tu ar nepacietību gribi ķerties klāt, cik ilgi tās stāv plauktā, līdz tu patiešām sāc tās lasīt?

Pārāk ilgi. Tie var būt arī vairāki gadi. Tā man tiešām ir ļoti aktuāla problēma. Bet, ja skatās no otras puses, tad man vismaz ir ļoti plaša izvēle, no kā izvēlēties, jo visas savas grāmatas vēlos izlasīt. Savādāk nebūtu tās pirkusi. Lieta tāda, ka garastāvoklis mainās vai tiek nopirktas vel citas grāmatas.

Jebkurš, kurš vien vēlas, droši var pārņemt stafeti un padalīties ar atbildēm uz šiem jautājumiem. Es labprāt iepazītos arī ar citu lasītāju problēmu, varbūt pat mūsu viedokļi sakritīs.

Endera spēle

Orsona Skota Kārda grāmata “Endera spēle” jau tiek uzskatīta par zinātniskās fantastikas klasiku, un, ja kaut kas tiek nosaukts par zinātniskās fantastikas klasiku, tad man tas noteikti ir jāizlasa. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc man goodreads.com ir gandrīz 1000 grāmatas sadaļā want to read.

Grāmata ir par kādu pavisam mazu puiku, kuram grāmatas sākuma, ja nemaldos, ir tikai seši gadi. Ģimenē ir atļauti tikai divi bērni, bet viņš ir trešais, tāpēc, ka valdībai viņu vajadzēja. Viņam ,tāpat kā viņa vecākajam brālim un māsai, tika pielikts monitors, ar kura palīdzību visu laiku tika vērotas viņa darbības un emocijas. Nevienam viņš nepatika tieši šī iemesla pēc. Tad monitors tiek noņemts un šķiet, ka arī viņš nav bijis pietiekami labs. Toties tad viņu iesauc kara skolā. Iedomājieties pirmajā klasē sākt iet nevis parastā skolā, bet gan jau kara skolā. Tālāk sižetu neatstāstīšu, bet ar šo jau pietika, lai es nespētu nolikt šo grāmatu malā.

Lai arī grāmatas galvenais varonis ir mazs puika, šī pavisam noteikti nav bērnu grāmata. Tajā tiek apskatītas diezgan nopietnas tēmas, kuras nav paredzētas ļoti jaunai auditorijai. Kā arī, ja neviens nebūtu minējis, cik visiem tiem bērniem ir gadu, es nevarētu pateikt, ka viņi visi ir tik jauni. Pēc uzvedības es dotu vismaz uz pusi vairāk.

Grāmatai ir arī vairāki turpinājumi, kuri, cik es zinu, nav izdoti latviešu valodā, bet es tāpat tuvākajā nākotnē labprāt tos visus izlasītu, ja man būs tāda iespēja. Ļoti iesaku arī citiem izlasīt, jo es pilnīgi piekrītu apzīmējumam zinātniskās fantastikas klasika. Ne velti tā ir saņēmusi tik daudz apbalvojumus. Un ja man grāmata būtu jānovērtē, es bez īpašas domāšanas tai dotu maksimālo visaugstāko vērtējumu!

Tomass Mains Rīds “Jātnieks bez galvas”

Šīs grāmatas lasīšana bija diezgan aizraujošs piedzīvojums. Ne vien pats stāsts, bet arī vietas un laiki, kad to lasīju. Piemēram, lielāko daļu grāmatas izlasīju sēžot mašīnā pirms un pēc lekcijām un darba. Reizēm arī kādā garlaicīgākā lekcijā to palasīju. Bet ir viena problēma. Es vēljoprojām nevaru saprast, vai man šī grāmata tiešām ļoti patika vai arī es ļoti gribēju, lai patīk. Stāsts ir aizraujošs, varoņi arī nebija garlaicīgi, bet man ir tāda sajūta, ka kaut kas tomēr pietrūka.

Pirmo reizi lasīju tā saucamo “vesternu”. Stāsta varoņi ir bagāti vai vairs ne tik bagāti plantatori ar ģimenēm, mustangu mednieki un ļoti skaistas meitenes. Lai arī pēc tā, cik ļoti visi vīrieši apbrīnoja šīs meitenes, radās sajūta, ka tur reti parādās kāda tiešām skaista. Prēriju un hasiendu apraksti ir apbrīnojami. Mīlas stāsts, kas vijas cauri grāmatai arī nebija slikts.

Tātad, kopumā lieliska grāmata, kuru vēlreiz nelasīšu, bet citiem gan ieteikšu.

Stephen King “IT”

Stīvena Kinga ģenialitāte mani vairs nepārsteidz. Ķeroties klāt kādai no viņa grāmatām jau zinu, ka tā būs perfekta visādā ziņā un noteikti manā gaumē. Ja nemaldos, šī ir jau septītā viņa grāmata, ko izlasīju, un tā ir tikpat lieliska kā visas pārējās.

Labi, pietiek apjūsmot Stīvenu Kingu. Tāpat jau ir skaidrs, ka viņš ir mans mīļākais autors un nevienu nevar pat salīdzināt ar viņu. Runājot par pašu grāmatu, kā jau var nojaust, biju sajūsmā par to. Vairāk kā 1000 lapaspuses baudas. Lasīšanas ziņā, jo aprakstītās lietas nemaz tik baudāmas pašas par sevi nebūtu, ja kas tāds notiktu ar mani. Stāsts ir pat to, kā seši puikas un viena meitene bērnībā sastapās ar kādu briesmoni. Kad viņiem likās, ka viņi to ir uzveikuši, viņi deva solījumu atgriezties, ja tas kādreiz atsāks savu darbību. Kā jau var noprast, pēc 27. gadiem viss sākas no sākuma, tikai nu jau mazie bērni ir pieauguši cilvēki un nekas vairs nav tā kā agrāk.

Lasot pārliecinājos par to, ka Stīvens Kings ir izcils reālistisku tēlu izveidotājs, jo gan mazi bērni, gan pieauguši cilvēki liekas pilnīgi īsti. Ir tāda sajūta, ka tas viss tiešām notiek nevis ir tikai izdomājums, un tas padara stāstu šausminošāku.

Šo grāmatu es tiešām izbaudīju lēnām un nesteidzoties, ne tikai tāpēc, ka tā ir vairāk kā 1000 lapaspuses gara. Tas ir apbrīnojams stāsts gan par maziem, drošiem un apņēmības pilniem, neskatoties uz visu notiekošo, bērniem un to, cik maģiska ir bērna fantāzija. Kā arī tas ir stāsts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz visām tā saucamajām pieaugušo cilvēku problēmām, tomēr spēj atrast sevī bērnu un atkal ļaut vaļu iztēlei. Tas nav tikai stāsts par kādu briesmoni, kuru viņi cenšas iznīcināt.

Īss atskats uz 2015. gadu.

2015. gads priekš manis bija tāds viduvējs gan lasīšanas ziņā, gan citādā. Skola īpašu prieku nesāgādā vairs, tāpēc priecājos, ka tur palicis vien pusgads. Vasara arī bija tāda nekāda, gribējās vairāk saules un siltuma. Gada beigās gan es sāku strādāt un tas vismaz pagaidām man patīk, jau esmu iepazinusies ar vairākiem interesantiem cilvēkiem, kā arī jau esmu nedaudz uzlabojusi savas svešvalodu zināšanas (angļu valodā varu sarunāties bez problēmām, bet krievu valoda gan vēljoprojām sagādā diezgan lielas grūtības).

Runājot tieši par grāmatām un lasīšanu, iepriekšējā gada sākumā biju uzstādījusi sev mērķi izlasīt 40 grāmatas. Tieši 40 arī izlasīju. Vasaras beigās gan biju aizsteigusies krietni priekšā un likās, ka gada beigās būšu izlasījusi krietni vairāk, bet skola paņēma pārāk daudz brīvā laika un kopš sāku strādāt, šī laika palika vēl mazāk. Es nezinu vai tā ir laba ziņa vai ne tik laba, bet, tā kā sāku strādāt, atlika vairāk naudas grāmatu iegādei, un tagad mājās ir grāmatas, ko lasīt vēl vismaz gadu uz priekšu. Rudenī arī tiku pie jauniem grāmatu plauktiem, kuros jau atkal tūlīt beigsies vieta. Viena tiešām laba lieta ir tā, ka pēdējā laikā vairāk komunicēju ar citiem lasītājiem, tādā veidā atklājot vairāk labas grāmatas un ieteikt savas mīļākās grāmatas citiem. 2015. gada labāko grāmatu topu gan es neveidošu, jo tad varētu uzskaitīt vismaz 30 no 40 izlasītajām.

2016. gada apņemšanās es neveidošu, jo tāpat tās neizpildīšu. Vienkārši centīšos vairāk laika veltīt lasīšanai un biežāk rakstīt šeit un dalīties ar savām domām un iespaidiem. Ceru, ka visi svētkus ir aizvadījuši jaukā kompānijā un labais garastāvoklis pietiks visam gadam. 🙂